Dāvanu enciklopēdija · Rīga · 2026
100 Latvijas ģēniju,kuri mainīja pasauli
Trīs zvaigznes Mildas rokā uz Brīvības pieminekļa — Kurzeme, Vidzeme un Latgale.
Maza valsts pie Baltijas jūras pasaulei dāvāja džinsus, trīsdimensiju hologrammu, spiegu kameru Minox, sterilo ķirurģiju un pirmo „Apollo” Mēness automobiļa projektu. Izvēlieties sadaļu kartē.
Gaujas ielejas klinšu zīmējumu motīvi
Dāvanu izdevums
Grāmata, ko nodod bērniem
Liels formāts kā senajās enciklopēdijās. Ādas iesējums ar zelta spiedumu, austs latviešu ornaments un karoga krāsu lentīte-grāmatzīme.
Sāksim ar dvēseli
Valsts, kas dzied un sagaida sauli
Latvija sargā tradīcijas, kurām ir tūkstošiem gadu: to saknes sniedzas senču pagāniskajā ticībā — Saules, uguns un dabas godināšanā. Lai saprastu, no kurienes mazā valstī tik daudz talantu, sāciet ar diviem svētkiem.
Mežaparka Lielā estrāde
Atveriet grāmatu, un svētki atdzīvojas
Dāvanu izdevuma centrā ir Mežaparka Lielās estrādes telpisks makets. Tūkstošbalsīgs koris, dejotāji, Līgo ugunskuri, ozollapu vainagi un Latvijas karogi paceļas tieši no lappusēm.
IlustrācijaLīgo · Jāņi · 23.–24. jūnijs
Līgo un Jāņi. Īsākā nakts
Latviešu gada galvenie svētki. Divas dienas, 23. un 24. jūnijs, ir valsts brīvdienas, un daudziem Līgo nozīmē ne mazāk kā Jaunais gads.
Cilvēki pin vainagus no ozollapām un pļavas ziediem, kurina ugunskurus līdz rītausmai, lec pār uguni un dzied līgo dziesmas. Uz galda — ķimeņu siers un mājas alus. Šie svētki vieno visu valsti.
Papardes zieds · Jāņu nakts
Papardes zieda meklēšana
Līgo noslēpumainākā tradīcija. Īsajā vasaras naktī mīlētāji dodas uz mežu meklēt papardes ziedu. Teika vēsta, ka tas uzzied tikai uz mirkli, un tas, kurš to atradīs, iegūs laimi un veiksmi.
Botāniķi zina, ka paparde nezied. Taču Latvijā to meklē katru gadu, un pāri no meža atgriežas tikai rītausmā.
Dziesmu un deju svētki · kopš 1873. gada
Dziesmu un deju svētkidzīvs pasaules brīnums
Reizi piecos gados Rīga pārvēršas par vienu milzīgu kori. Pirmie svētki notika 1873. gadā, un kopš tā laika tradīcija nav pārtrūkusi.
Mežaparka Lielajā estrādē vienlaikus dzied tūkstošiem balsu, bet stadionā simtiem deju kolektīvu veido dzīvus rakstus. 2003. gadā UNESCO atzina Baltijas valstu Dziesmu un deju svētkus par cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru.
Zeme, kur aug ģēniji
Cilvēku maz, dabas daudz
Meža klusums, tīras upes, bezgalīga piekraste. Uz katru iedzīvotāju šeit ir tik daudz dabas kā retā vietā Eiropā.
Mežs
Priedes, egles un bērzi aizņem vairāk nekā pusi valsts. Mežos dzīvo aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, vilki, lūši, lapsas, zaķi, āpši, bebri, caunas un vāveres, bet no biezokņa reizēm iznāk brūnais lācis. Debesīs — melnais stārķis, mednis un jūras ērglis.
Ūdens un zivis
Tūkstošiem upju un ezeru, kur ķer līdakas, zandartus, plaužus un zušus. Kūpinātas zivis ir neatņemama latviešu virtuves sastāvdaļa.
Ogas un sēnes
Mellenes, brūklenes, dzērvenes, meža zemenes. Iet uz mežu sēņot šeit ir visas tautas tradīcija.
Ziedi un zāles
Latvijas nacionālais zieds ir pīpene, nacionālie koki — ozols un liepa. Vasaras pļavās zied āboliņš, pulkstenītes, rudzupuķes un savvaļas orhidejas, bet Līgo vainagiem lasa desmitiem zāļu.
Putni
Nacionālais putns ir baltā cielava. Lauku sētās ligzdo baltie stārķi, purvos — dzērves, laukos klaigā grieze. Pavasarī un rudenī pār valsti lido milzīgi gājputnu bari.
Kūrorts
Jūrmala un Ķemeri ārstē ar minerālūdeņiem un dūņām kopš 19. gadsimta. Priežu gaiss, jūra un balta smilts.
Platspīļu vēzis
Tīrās upēs un ezeros vēl mīt platspīļu vēzis. Tas dzīvo tikai tur, kur ūdens ir tīrs.
Maizes klēts
Auglīgā Zemgale kopš seniem laikiem baro valsti ar maizi. Rupjmaize ir Latvijas galvenā garša.
Dzintars
Baltijas jūra gadsimtiem izskalo Latvijas krastā dzintaru — seno skujkoku mežu sveķus, kuru vecums ir ap 40 miljoniem gadu. Pēc rudens vētrām to meklē Kurzemes pludmalēs. Pa Dzintara ceļu Baltijas „saules zelts” ceļoja līdz pat Romai, bet Liepājā pat koncertzāle saucas „Lielais dzintars”.
Medus
Latvijā ir vairāk nekā 4000 biškopju. Liepu, viršu, griķu, pieneņu un pļavu medus. Pētnieki noskaidrojuši, ka Latvijas monoflorie medi dažos antimikrobiālās aktivitātes testos neatpaliek no slavenā manuka medus.
Avoti: Geography of Latvia (Wikipedia); Yale Environmental Performance Index 2012 (pēc LSM datiem); Official Statistics Portal of Latvia.
Varbūt tāpēc tik mazā valstī izaudzis tik daudz cilvēku, kuri mainīja pasauli.
Latvju zīmes
Senās latviešu zīmes
Tās bieži sauc par latviešu rūnām. Gadsimtiem tās auda jostās un cimdos, grieza kokā un kala sudrabā. Katra zīme kaut ko sargā. Nozīmes norādītas pēc tautas tradīcijas.
Saule
Dzīvība, siltums un mūžīga kustība. Visgaišākā zīme, to lika uz visa, kam jāaug.
Auseklis
Sargs pret tumsu un ļaunumu. Astoņstaru zvaigzne uz jostām, cimdiem un virs durvīm.
Jumis
Raža, pārticība un auglība. Dubulta vārpa, ko atstāja uz lauka pēc pļaujas.
Māra
Zemes un ūdeņu māte, dzīvības, saimniecības un visa dzimstošā aizbildne.
Laima
Likteņa un laimes dieviete. Ar zīmi „Laimas slotiņa” no viņas lūdza labu likteni.
Ūsiņš
Zirgu un bišu aizbildnis, pavasara un gaismas vēstnesis.
Mēness
Mēness, karotājs un aizstāvis, nakts un laika sargs.
Zalktis
Mājas gudrība un labklājība. Zalkti uzskatīja par ģimenes draugu.
Dievs
Augstākā kārtība, miers un harmonija. Zīme atgādina debesu jumu virs zemes.
Austras koks
Dzīvības koks, kas savieno zemi un debesis. Dzimtas un atmiņas simbols.
Simts likteņu
Cilvēki, kuri maina pasauli
Latvieši, baltvācieši, ebreji, krievi, zviedri, itāļi. Viņi visi dzimuši Latvijā vai šeit paveikuši sava mūža galveno darbu. Drīz katrs atdzīvosies mākslīgā intelekta radītā videoportretā.
II sējums · drīzumā
Kas iekļūs nākamajā grāmatā?
Latvijā ģēniju ir daudz vairāk, nekā ietilpst vienā grāmatā. Šie varoņi neiekļuva pirmajā sējumā. Balsojiet: līderi ieņems vietu otrajā izdevumā.
Zināt ģēniju, kura nav grāmatā?
Varbūt nākamais esat jūs vai kāds, ko jūs pazīstat. Pavērsiet tālruņa kameru pret kodu vai pieskarieties tam un rakstiet mums Telegram.
Ieteikt varoniPartneriem
Jūsu vārds blakus simt ģēnijiem
Izdevuma partneri būs pārstāvēti grāmatā un vietnē: atsevišķā lapā, sadaļu sākumā un varoņu videoportretos.